Bez Akordiem

nejēdzīgs vārds kam pieķēries kāds var būt tik lieks kā mēness vai aizmirstas vēlmes ko vilina iedzītas bailes vienaldzīgs smaids kam svarīgs nav laiks var būt vēl dziļāks par dziņu kas savieno viņu ar nelaikā pārdoto sirdsapziņu vai tev pietiks vietas vēl man ja vēl nāks cits kurš māk aizmirst sevi un atdoties tam ko var sākt citādāk nebeidzams stāsts ko izdomā kāds ir viens lai apsteidz vārdus un ietver tādus kas padara lietas vienādas izbijies prieks kas pats sevī lieks ir viens un dzīvo vēl tevī lai nostātos pretī ar seklumā iedzīto sapratni

rear your head up to the sky try to smile when everyone cries i wont stand now by your side it`s time leave home and set you free and the time for lonely me i`m unclean and out of reach have you ever loved someone so much that you can`t hate it turns you in it\'s out of faith every day i`ll reach my shore every day i`ll ask for more it wont be now like before stars in daylight sun in the night rain falls from the dusty sky none stands now by your side i know how she feels on her way down cause i have recall and i can recall i know what she feels on her way down it`s still not the same i ain't got any mam

I`m ready to be that one who`s next to me I`m ready to be free and treat your needs when will you fall I won`t burn when will you call I won`t turn I have these friends they don`t give all they take it and I starve a sign in your face tells the world I`m near you`re smiling but it`s fake and the sense and the fear your minds are broken with words unspoken your minds are broken my heart`s wide opened right through your door sun became low you asked for more I took it all when will you fall I won`t burn when will you call I won't turn

Iedomājies ka Tu esi viss kas man Būs dārgs un viss kas mana Bagātība No debesīm kā sniegs Kad smiekli krīt Kāds prieks Ir pirmoreiz teikt mēs Un Tev esmu es Iedomājies manu smaidu Tavām lūpām Manus vārdus,manus darbus Tavām kļūdām Laika gaitā izsapņotus sapņus jūrām Nu,es redzu,savā priekšā Tu - un man visa gana Sirds skrien Rikšiem Es izstiepšu roku un Tevi drīz Man kā brīnumu īstu rīts atnesīs Es izgrebšu zvaigzni Tev debesīs Lai tā mīt Tavās acīs un spīd Iedomājies ka Tu esi viss man man Ir bijis pamats tam Kas esmu es Iedomājies Kad mums abiem laika nava Ir starp zibeņiem un vējiem Sala sava Kur mums pazust Un dažus brīžus būt Tavā azotē Kur man visa gana Sirds skrien Rikšiem Es izstiepšu roku un Tevi drīz Man kā brīnumu īstu rīts atnesīs Es izgrebšu zvaigzni Tev debesīs Lai tā mīt Tavās acīs un spīd Es izstiepšu roku un Tevi drīz Man kā brīnumu īstu rīts atnesīs Es izgrebšu zvaigzni Tev debesīs Lai tā spīd Tavās acīs kā Man Jā Es izgrebšu zvaigzni Tev debesīs Lai Tā spīd Tavās acīs kā man

Last night I looked up to the sky Searching for the fire That left heart of mine But i did not find The sun will dawn As fast as will be gone And I will drown With all I never found It's hard to stay Believer If the darkness gives you shivers Hard to clear the clouds This fight Won't leave us alive It will feed your ire As a mean good-bye On a lonely isle It's hard to stay Believer If the darkness gives you shivers Hard to clear the clouds To let the sunlight out It's hard to be forgiven To live with all's been given Easier pass out It's hard to be forgiven To live with all's been given Easier pass out It's hard to stay Believer Hard to be forgiven Easier pass out

kad debesis pazemē yeah, ah, es tagad sēžu un brīnos, nesaprotu kapēc, tik daudz cilvēki slimo, pazūd bez vēsts, kādam konstatēts vēzis, citam nomiris tēvs, cits kā mākonis izgaist kad nav vairs ko ēst, es zinu spēks, jā, tas daudziem trūkst, arī nervi kā zari lūzt, yea, tas ir risks, nezinot, kā būs, kādu dienu tu smejies, citam asaras plūst, šobrīd dzīvot ir grūti, valstī bezdarbs un naids, jauni cilvēki, kas mācās un uzpīpē spaisu, vienam parādi krājas, citam atņēma mājas, un tev vēl liekas, ka tev ļoti nelabi klājas, nē, un saki paldies Dievam par to , ka vari dzīvot, tā kā tagad dzīvo tu, jo, tev ir ko ēst, tev ir mājas, draugs, tikmēr citiem nekā no tā nav....

Kā būt par vēju bez mērķa Būt par tavām asarām Kā būt par pēdējo lapu Kā būt par smaidu bez laimes Kļūt par tavām pasakām Kā būt kaut kam kas nav Pat spēlējot ar ēnām Gaismai austot gaistot lēnām Manās atmiņās vienmēr viss savādāk Kā būt par spēku bez spējām dot Lai spētu pasargāt Kā būt par pēdējo lapu Kā būt par smaidu bez laimes Kļūt par kāda pasakām Kā būt kaut kam kas nav Un it kā skrāpējot kokā Man simtiem skabargu rokā Liek divas pasaules jaucot Saprast ka paliks vienmēr kāds saucot Nāc Tuvāk nāc Un vēlreiz savus stāstus iesāc Tālās atmiņās ar mani vienmēr Kāds Runā kāds Un vēlreiz savus stāstus iesāk Par tālām atmiņām kad mani kas māc Uuu....

Viņš ienāk manā mājā Novelk nelaiķim nost uzvalku un teic lai pašijam par garu Viņš ieiet puķu dārzā, norauj ziedus vienā krāsā Iedod spaini, saka- kopā laistīsim Un tautumeita skaļi lūdz, lai nodur to, kurš viņu sūdz Un vēlāk tas nāks to mierināt Pēctam redzot viņu guļam apsegsim ar egļu skujām Domājot kāpēļ tā notikās Ienāca tie mājās aizvēra ciet logiem aizskarus Un savu spuldzi grieztos skrūvēja Tad aizslēdza tie durvis lika gaidīt līdz nāks burvis Atslēgt ilūziju vārdus ārā Nu dubļi, kurus bridām mēs kā nāve sagaidot mūs sveic Un gaida, kad mēs tajos kritīsim Un sāpju nokauts eņģelis tad durvju priekšā gulēs pliks Un nolādēs par to, ka neglābām Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Nākt un iet

Skatoties tevī, es skatos uz sevi, Un nav pat neviena, ko pierunāt, Un nav pat neviena, jo tevis nav klāt . Aizverot tevi, es iegrimstu sevī, Jo tu neesi šeit un nav pat tā Visa, kam rīts ir atspulgā . Var jau būt nav tā, ka tas sāp, Var jau būt ir viss savādāk . Un tad melo pats tu sev, Tverot to, kā sen vairs nav . Palaid prom un dodies tālāk!...

par šo un to, galu galā - neparko, šis stāsts, kas tev liek tomēr pasmaidīt. jauks rīts, kas ļauj vēlreiz sapņus piepildīt pat tad, ja tev nav laika aizmirsties . nav nozīmes baidīties, jo viss vēl ir priekšā . jo pastāvēs tik tas, kas pārmainīsies, tāpat kā lietus līs un saule spīdēs, un sapņot mums ir ļauts, tas viss ir patiess, jo notiks tieši tā, kā jānotiek . nav vērts tā skriet un censties pierādīt, jo tik un tā laiku nevar apmānīt, vēl nāks kas tāds un ļaus skaisto ieraudzīt, un tad vēl tu aiz prieka iekliegsies ....