Bez Akordiem

Mana aizdedze reizēm ir visai lēna Mēģinu nokasīt traipu no krekla, bet tā ir tikai ēna Patiesības saskatu gan sevī, gan Tevī Pasaule nav pret mani, tā ir man pretī Likās, ka dara pāri, atņem ruporu, nevis dod Stāvu dusmīgs uz asfalta, taisos spēlēt futbolu ar Zemeslodi Un tā var būt mūžīgi, viss ir izdarāms, ja nav bēdu Kad mani sapņi piepildās, tas izskatās pēc saullēkta Tas ir ārpus normas, tās nav uzticamas uzvaras Tikmēr Zeme turpina griezties kā bruņurupucis uz muguras Tas ir jāpasaka rīmēs Rakstu cerot, ka dzirdēšu šito nākamajā dzīvē Biezas masas un pilsētas, tā ir ūnija mūsu Bet zem maskas vienmēr ir cilvēks kā skūbijā dū Nekad nekrītu lamatās, kaut šķir tikai brīdis no tām Mana dzīve iet kā sieviete ar suni pavadā un cīgu rokās Piedz....

Pie manis policists piegāja, kam smaids bij’ imitēts Es ātrumu pārkāpu, skrienot kā baigais zibenzellis Prasīja: „Tu esi traks, dēls, vai civilizēts?” Un es paskaidroju ka mans laiks ir limitēts Kad man teica pārmetot: „Tu mainīties sāc!” Es teicu, ka nokavēju, lai mani gaidītu kāds Kad mani pratināj’ prasot: „Uz ko tautu vedini Tu?” Es teicu, ka tikai eju, un es nezinu, kur Manai dzīvei tikai pienāk starts vakarā Bars atkal stāv, sākas fars, maskarādes Bet man pofig – par manām acīm tik’ Marss sarkanāks Prasi: “Kāpēc?...

Nebildē atmiņām, to met malā kā monogāmiju Jo dažas dziesmas strādā labāk kā fotogrāfija Biš’ pietrūkst laiks, kad traki bij’ platās drēbes Bet mani tas saista, jo tas jau ir pagātnē Labās ēras var papist – tās glabā gēni Tās citur atrast ir kā atrast te kramā krēmu Kad dzīvē pienāk tukšakās nodaļas Un dienas lietainās ir plusā – tad dod vaļu Tikai melanholija klusā, ko dod maņas Un, ja ir saulains, aizej dušā pēc noskaņas Pohuj, ja citi teica – „Tu traks!...

Vai rīt Kad Saturns Te mācīt sāks Mans vārds Mans statuss Sen sarunāts Paliksim šeit Kur pludmalē soļi Un rakstīs grāmatās Kā dzīvojam Vai rīt Kad Saturns Jau mācīt sāks Aizbēgot Nemainās vārdi Vien valodas Paliksim šeit Kur pludmalē soļi Un rakstīs grāmatās Kā dzīvojam Paliksim šeit Kur pludmalē soļi Un rakstīs grāmatās Kā dzīvojam Ja liepu ēnā klusi būšu Vai mani kāds tad dzirdēs Paliksim šeit Kur pludmalē soļi Un rakstīs grāmatās Kā dzīvojam Paliksim šeit Kur pludmalē soļi Un rakstīs grāmatās Kā dzīvojam

You can make a lot of fun You can make a lot of things You can make a lot of wishes ‘cause we are happy people And we live in the free world Come and sing a song with me And we can have fun Come and build your hope with me And we can have fun You can make a lot of fun You can make a lot of things You can make a lot of wishes ‘cause we are happy people And we live in the free world Come and sing a song with me And we can have fun Come and build your hope with me And we can have fun

Kad tavā logā ledus puķes zied, Pa varavīksnes malu gribas skriet, Kad cerības kā sārta saule iet, Man vajag iet, man vajag iet … Kad kādam sagribas man sejā smiet, Vai dusmas melnākas par mani liet. Vai kāds man vēlas turēt muti ciet, Man vajag iet, man vajag iet … Jo mazs, mazs saulesstariņš manī zied, Un, ja to nobaidīsi, viņš var aiziet ciet, Un, lai šis saulesstariņš nenoriet, Es esmu ciet, man vajag iet … Kad vientulība koku lapās dzied, Kad gribas tā kā suņiem kaukt un riet, Lai saglabātu to, kam jāaiziet....

What I had with you I have with nobody Lost my wings without you Lost my wings Without you I tried to forget your name Erase but it's all the same Girl seems that I can't get enough of you I'll take all the blame If you want me to My senses are paralyzed I'm acting like mesmerized Another poison to blur my mind Can't remember what was last night I see what I want Pretend I'm blind What I had with you I have with nobody Lost my wings without you Lost my wings Without you What I had with you I have with nobody Lost my wings without you Lost my wings Without you No chances for compromise 'Cause you killed me With plotted lies Shot right through my heart With no bullets left How could I remain?...

Nav ko bēdāties un skaust, Vēja ceļus neapjaust. Vējā stāvēt, priecāties, Kā tas nācis, kā tas ies, Kā tas audzis, kā tas mirs, Mūs no viņa neatšķirs. Viegla vētra, vēsma smaga... Klusā sirds top vēl klusāka, vēl klusāka, vēl klusāka, Vēl klusāka mana taka... Un kad pilns un kluss mans gaiss, Arī vējš top manējais.

Tu ieskrēji man prātā, un kas tur palika pāri? No lēnas uguns ātrāk krāsns ogles lija kāri Tai nabadzībā krātā mūsu pieredze un krāmi Sirds sasildītā pienā no rīta pāri gāja rāmi Vasar's vidus spīdumā burvis karstus viļņus strauji dzina vēderā Saulīte man stipri tavējā elpu aizcirta kā durvis Kad skatos gadiem pāri, vien dziedošam un Dievam Kad gadiem skatos pāri, neviens vairs nav pa vienam Un kas tur palika pāri?...

Uz proscēnija maliņas tauriņu ēnā Divu čellu stīgas, silda dienā drēgnā Gaismas kūļa puteklis katarsē kvēlā Pa apziņu klaiņo dzēšlapā vēlā Tuvu sirdij, bet tālu no Rīgas Aizkrampējušās aiznākamības, Iekšpus gaidošas, bet atturīgas, Satikās divas vientulības, Satikās divas vientulības, Divas vientulības Dienas nakts sakari saullēktā puslēkā, mīļākie maiņas apavi, mīļākie pieņemas spēkā Ilgi tur nav neviena, neviena nav tauriņu ēnā, Piepušķot vēsturi nepiedienas manā tēva sētā Tuvu sirdij, bet tālu no Rīgas aizkrampējušās aiznākamības, iekšpus gaidošas, bet atturīgas, Satikās divas vientulības, Satikās divas vientulības, Divas vientulības Publikas nesēju sinteksta slānis Koniski izmesta ....