Bez Akordiem

Kas bijis jau, bet vēl nepietiek Ledus puķēm uzplaucis zieds Kas sāpējis, bet vēl nepāriet Ir pasaulei tā jāapsnieg Zvaigžņots iesācies būs rīts Kad nenosalt pie Tevis drīkst Kad domas Tevī grimst un slīkst Kad ledus ziedi nenovīst Piedz. Tajā mirklī sajuti mieru Glabā to sev nu ikdienu Tik daudz ir ceļu neaizietu Pa tikko snigušu sniegu 2x Ne daudz ir tikai mazliet Un sniegs tad kā šķietama šķiet Tik daudz vēl jānoiet Vēl jāapkalst mazliet Vienalga kāds būs gadalaiks Lai miers ir Tevī vienīgais It visur Tev kā parastais Lai neesi laikā apsteigtais Piedz. Tajā mirklī sajuti mieru Glabā to sev nu ikdienu Tik daudz ir ceļu neaizietu Pa tikko snigušu sniegu 2x ūuuuuuuuuu...uuuuuu.. piedz. 2x

Pamosties no tās kas neliek tevi mierā Vakarā no trokšņa nepievilcīgā veidā Stundas sagājušas un dzīve mazliet Diez vai šajā skapī ledusskapis lien Pietrūkst cilvēki un blēņas tādas lielas Televizors,žurnāls un citas stulbas lietas Piedegušas pankūkas nedēļu vecas pannas Negribu neko aiziešu pie mammas oououoouu mūžību jau šeit oououoouu kā lai projām iet oououoouu mūžību jau šeit oououoouu kā lai projām iet Sāpīgi šo vietu saucot jau par savām mājām Ik reizi nākot atpakaļ ar savām kājām Nokavējot darbu zinu maksāšu algu Man pavelniekam šodien jau ir par spalgu oououoouu mūžību jau šeit oououoouu kā lai projām iet oououoouu mūžību jau šeit oououoouu kā lai projām iet 3x

Nav par ko aizvest tevi uz kino ir vienkārši jāizdzīvo Ka tik dažādi karogi plīvo kuru ņemt sev par piederīgo Vienam teori citam līgo bet man vienkārši jāizdzīvo Lejiet vīnu ielejiet sīvo kā sagūstīt jāatbrīvo Jā ā ā kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Bauskas ārā prom uz Rīgu prom uz Rīgu es aizdzīšu nabadzību Kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Bauskas ārā prom uz Rīgu prom uz Rīgu es aizdzīšu nabadzību Vienam teori citam līgo bet man vienkārši jāizdzīvo Lejiet vīnu ielejiet sīvo kā sagūstīt jāatbrīvo Iekļūšu es politikā tad mēs visi būsim tvitā It kā parasts puika no laukiem stiepšos pretī augstākiem plauktiem Jā ā ā kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Bauskas ārā prom uz Rīgu prom uz Rīgu es aizdzīšu nabadzību Kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Bauskas ārā prom uz Rīgu prom uz Rīgu es aizdzīšu nabadzību Tev nemaz nav zirga kas pārdeva kas pirka Kur sūda tava nauda kā tiksi nu pie jauna Ne pārdeva ne pirka to aizmirsi pie cirka Kas uzcelts jākāpj ielā tās pašas saimes vietā Kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Rīgas ārā prom uz Bausku prom uz Bausku es aizdzīšu nabadzību Kā jātnieks zirgā nevaldāmā es traukšos no Rīgas ārā prom uz Bausku prom uz Bausku es aizdzīšu nabadzību.2x

Vai esi kādreiz bijis tur, Kur zvaigznes rokas prieku bur. Tās bur un bur mazliet tur, Pa mazam man un pa mazam tev. Bet ne jau zvaigznes ir tās burves, Kas tavu sirdi atver durvis. Tas esi tu un neviens cits, Kas cieši sēž uz manas sirds. Zinu kur dzīvo laumiņas, Man ļoti gribas satikt tās. Tas dzīvo mazās mājiņās, Siltās istabās. Cik skumji raudzīties, Memais gadu vēsti nāc. No visa nevar aizlaisties, Nakts uz brīdi paslēpies. Ne jau zvaigznes ir tās burves, Kas tavu sirdi atver durvis. Tas esi tu un neviens cits, Kas cieši sēž uz manas sirds. Zinu kur dzīvo laumiņas, Man ļoti gribas satikt tās. Tas dzīvo mazās mājiņās, Siltās istabās.

Tas bija tad, tai dienā Kad griezos es viss lēnāk tajā dejā Un tālu savās domās vēros Kā apsteikt zagļus un nemirstīgos Paejot dienām viņi jautās Ja nu viss šķiet savādāk Tur vajag saprast to ka ilgi Sēdot tajā solā viss ir padarīts Diena kā šī pat saule spīd spožāk Tā ka tajā ledus pat nekūst Diena kā ši nav vēja tikai buras kāds neprātīgi plešs Dienā kā ši vēstuļu nebūs viss tikss pateikt vārdos visskaistākajos Vēlētos es sev jautāt Vai kādam vienmer jābut soli priekšā Varbut man ir viss ,un tiem nekā Vienkārši ir jānotic šai dienai Diena kā šī pat saule spīd spožāk Tā ka tajā ledus pat nekūst Diena kā ši nav vēja. Tikai buras kāds neprātīgi plešs Dienā kā ši vēstuļu nebūs. Viss tikss pateikt vārdos visskaistākajos.

Visapkārt tik daudz naida tā vien dara ka aiz muguras smaida bet man vienalga jo tu man blakus un dzīve liekas tik s-s-salda Kopā mums ir labi laimīgu tu mani dari. Saki man to ko vēl neviens nav teicis. Paņem mani savās rokās atceries mani savās domās. Tagad tu esi manī es esmu kā sapnī. Tikai vienu pieskārienu atbrīvo mani no sāpēm. Tikai vienu smaidu, šo mirkli baudu. Tikai vienu skūpstu, zinu, ka mīli. Atceries kā sapņojām labu laiku gaidījām. Tik mīlīgi tu pienāci un uz rokā mani paņēmi daudz mīļu vārdu čukstēji pasmaidīji, ar aci piemiedzi Tas bija visa skaistā sākums, tas bija visa skaistā sākums. Tagad tu esi manī es esmu kā sapnī. Tikai vienu pieskārienu atbrīvo mani no sāpēm. Tikai vienu smaidu, šo mirkli baudu. Tikai vienu skūpstu, zinu, ka mīli. Tagad tu esi manī (2x) Spēju nodziedāt tevi kā dziesmu Atbrīvo manu iekšējo mieru Dodu visu sevi ar prieku Aizver acis, sniedz savu roku! Tagad tu esi manī es esmu kā sapnī. Tikai vienu pieskārienu atbrīvo mani no sāpēm. Tikai vienu smaidu, šo mirkli baudu. Tikai vienu skūpstu, zinu, ka mīli. Tagad tu esi manī es esmu kā sapnī Laimīgu tu mani dari

Neticu, ka tevi nesasniegt Neticu kas bijis neatgriezt Zaudēto pa vienam nevar sniegt Nekad Kā lai atrod kur ir sapņi tie Nav ne tavi ne mani sveši tie Kad nekur nav kur iet ir atmiņas Sirdī manējā un tavējā Neticu, ka tevi nesasniegt Neticu kas bijis neatgriezt Zaudēto pa vienam nevar sniegt Nekad Kā lai izmainu to, ka atkal viens Kā lai blakus tev būt, ja esmu lieks Tomēr paliek veel mūsu atmiņas Sirdī manējā un tavējā.

Viensi, divi, trīsi, kur tu viena skriesi, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Neskaties pa labi, paskaties pa kreisi, Balle zālē šajā, bugi-vugi visi dejot sāk. Tikai vienu reizi, vienu bugi kreizī, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Tuvumā būt reizē, atgriezties pa reizei, To tev šodien māca bugi-vugi mūzika un es. Vai neredzi, kā esmu radīts, Ar tevi dejot šovakar? Vai nejūti, kā tu man patīc, Šajā kleitiņā, pikantajā, stilīgajā? o – o – o Četri, pieci, seši, neesi man sveša, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o Sacīšu tev tieši – vēlos būt tavs viesis, Vēlāk tad, kad mājās bugi-vugi muzikanti ies. Tavu acu zīlēs atbildi man zīlē, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o Nebūšu jau vīlies, gan jau citas mīlēs, Kamēr vien man šonakt bugi-vugi dejot neatteiks.

Manā pilsētā līst Manā pilsētā lietus līst Ja tevis nav blakus Klusums neatlaidīgs Taviem vārdiem tas vienaldzīgs Ja tevis nav blakus Vai tad tu neredzi cik pasaule ir maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi Vai tad tu neredzi cik pasaule maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi Vai tad tu neredzi Manā pilsētā līst Mana pilsēta sauli neatzīst Ja tevis nav blakus Lai kas arī Mums katram rakstīts liktenī Lai kas arī Mūs gaida rīt vai aizparīt Un lai arī Mums neaizsniegt līdz debesīm Bet debesīm aizsniegt līdz mums Tāpēc jau līst un lai tik līst Un lai tik līst Vai tad tu neredzi cik pasaule maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi (Vai tad tu neredzi) Vai tad tu neredzi cik pasaule maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi Vai tad tu neredzi Es sekoju zvaigznei Kaut vai pa solim dienā Tu mana zvaigzne Gaisma tik tevī viena Es sekoju zvaigznei Kaut vai to mākoņi aizslej Kaut vai to mākoņi aizslej Vai tad tu neredzi cik pasaule maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi Vai tad tu neredzi cik pasaule maza bez tevis Vai tad tu vai tad tu neredzi, neredzi Vai tad tu neredzi

Kas bija vakar, Pirms mēneša, gada, mēģinam atcerēties atkal. Un mums atkal neizdodas, doties šodien, par rītdienu prieks ir neviltots. Plāni kā jau katram mums ir vairāk, viss būs, Uzcelt māju, iestādīt koku, nosist čūsku. Turpinam darīt kā līdz šim, ka neierūsam, bet brīnamies, kāpēc jaunus iespaidus neigūstam. Drosme sapņot, bailes darīt, rītdien viss jau saplānots, tad labāk parīt. Ķeramies klāt, bet atmetam, jo nesanāk, līdzīgi kā roķene uz estekādes. Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos, Tikko es ka padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot. Nevar būt tā ka Tu, kaut kur ej un nekur nenonāc, Katrs ceļš ir reiz sākts tākā stāsts. Uzmauc zābakus Tu, deviņjūdžu un dodies tālāk, Atklāt sev to kas vēl neatklāts. Atklāt sev to kas vēl neatklāts. Atklāt sev to kas vēl neatklāts. Ja man kāds lūgtu noraksturot sevi, k as es būtu, kosmonauts vai grāmatvedis? Profesija, tākā rinda ordeņu pie krūts, bet vēl tik daudz nav redzēts un daudz kur vēl nav būts. Ceļš nav grūts, grūtāk ir to iesākt. Pārvarēt bailes, iekams bailes pārvar manā vietā. Vai vismaz atcerēties spēju, s avu pirmo vārdu, pirmos soļus pirms es jau skrēju. Ar pieri stenderē, nogaršoju bezmaz visu tabulu Mendeļējevu. Bet vai tas mani apturēja, protams ka nē, varbūt tikai čakarēja. Ir četras debespuses, redzu tikai Ziemeļus, p alūkojos apkārt, izkustinu kakla skriemeļus. Jo galvā tak ir smadzenes un nevis kieģeļi, izmantot šo potensiālu ko kāds ir iedevis. Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos, Tikko es ka padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot. Nevar būt tā ka Tu, kaut kur ej un nekur nenonāc, Katrs ceļš ir reiz sākts tākā stāsts. Uzmauc zābakus Tu, deviņjūdžu un dodies tālāk, Atklāt sev to kas vēl neatklāts. Atklāt sev to kas vēl neatklāts. Atklāt sev, atklāt sev.