E Esus4 E
pametis spogulī seju
C
es laukā no mājas eju
E Esus4 E
pa ceļu jau simtkārt ietu
C
atkal uz citu vietu
E Esus4 E
it kā jau virsū nelīst
C
it kā jau esmu melis
E Esus4 E
it kā jau varētu palikt
C
puzli vai svecītes salikt
Em11
jo var taču klejot bez mitas
F maj9
bez sejas savas vai citas
C
tāpat ar aizvērtiem plakstiem
Em11
pār putnu pēdām un rakstiem
glāstīt vai ķemmēt šo nakti
kaut citu sen liecina fakti
kaut pašam uz sevi sen nieva:
kāpēc tam kam ir viss nav Dieva
tā eju un eju pa taku
līdz pretīm nāk mālders ar laku:
kā visi tu nomākts un īdīgs
tad labāk nu vazājies spīdīgs
vai tiešām gana ir trakots
un turmpāk es dzīvošu lakots
vai tiešām vai tiešām vai tiešām
es muldēšu rindiņām ciešām
bet pastaiga atkal ir galā
laiks atgriezties vecajā alā
ciet acīm bez sejas ar tausti
kur šūplādes kliņķus vien rausti
ir atskaņas tātad ir dzeja
un spogulī pamesta seja
bez kauna un pagrabā sauna
nav sevis – nav nekā jauna
E 001220
Esus4 002220
Em11 030455
C 010233
Fmaj9 010331
www.krustaskola.lv
blogs.krustaskola.lv