A#                      F
Man dzīvē šai laimējies ļoti:
                               A#
Netrūkst man, par ko raudāt un smiet.
    D#                  A#
Gan brīnišķi mirkļi man doti,
    F                  A#
Gan veiksmes ar līkumu iet.

Ja kādreiz kļūst pārlieku smagi,
Kad dzīve drūma un pelēka šķiet,
Man uzsmaida cilvēki labi,
Un, liekas, - pat akmeņi zied.
 
   F                A#
Tā dienas kā pajūgi aši -
  D#                    A#
Pa dažādiem ceļiem prom trauc,
D#                   A#
Bet kučieri esam mēs paši,
F                       A#
Vien kļūdāmies bieži un daudz.

Cik daudz dzīves paletē krāsu,
Tās visas aicina mani un sauc.
Sev gribētu balto par māsu,
Bet likten`s tai citas klāt jauc.

Ne pēlēju trūkst man, ne skauģu,
Kas manas bēdas un nelaimes svin,
Un gadās, ka labākie draugi
Vismazāk par mani ko zin.

Tā dienas kā pajūgi aši,
Pa dažādiem ceļiem prom brauc,
Bet kučieri esam mēs paši,
Vien kļūdamies bieži un daudz.