Nezinu Gan

E E F#m F#m G D E E

Tavs nams, tava [A] pils, kaut ar no [E] smiltīm uzceltā
[F#m] Kamēr vēji [D] klusē, kamēr [A] pērkons nerunā [E]
Nezinu kas būs, [A] rīt varbūt sāks [E] atkal lietus līt
[F#m] Tavas smilšu [D] pilis par [E] dubļiem pārvērtīs
[F#m] Jautāsi tu man [D] “Ko tagad darīt?”[A]
[F#m] Un es teikšu [D] tev to ko vienmēr [E] [E7]


[A] Nezinu gan, nezinu gan, nezinu gan
[D] Nezinu gan, nezinu gan, nezinu gan
Tu [B] neprasi man, es [D] tiešām nezinu gan [A]


Tad labāk jau sliet stikla pili debesīs
Zvaigznes mākoņratos gar logu garām trauks
Ja nu vienīgi rīt sāks degošs zvaigžņu lietus līt
Saplīst stikla pilis un lauskās būs jau rīt

Mans nams, tava pils, lai paliek sapņos uzceltās
Nevajg’ sevi mānīt tā ir tik pasakās
Kur tu vēl gribi iet?
Kur ir tā vieta pasaulē?
Ceļa malā vaicās kāds vientuļš ceļinieks

Ņemts no http://www.dakota.lv