[Dm]Rozes viņai izkritīs no rokām
Mīļo puisēn lūpas izdvesīs [Gm]
[Dm]Asaras kas valdītas ar mokām
[E7]Dēla pliko pauri apslacīs[A]
Piedz:
[A]Kā toreiz [Dm]dzērām māt
Lai žēlīgs [Gm] Dievs stāv klāt
Mēs alu [C] vīnu [C7] mucām tukšojām [F]
Un mucas [Gm] dibenā mēs laimi[Dm]atradām
To brālīgi [A] uz pusēm dalījām [Dm]
Divas meitenes mums bij’ uz katru,
Bet mēs četri vīri spēcīgi.
Mammiņ, iedod alimentiem naudu,
Jo zini, visi bijām grēcīgi!
Beidzās mūsu gaišās laimes dienas,
Pogainie mūs visus saķēra,
Ieslēdza mūs četrās drūmās sienās,
Un meitenes no zēniem atšķīra.
Auksta duša uzlija uz galvas,
Kuplie mati zemi pārklāja.
Zināms, pogainie nav Dieva balvas,
Bet ko tiem pretim darīt varēja!
Bēdīgs tagad spogulī es raugos,
Vai šis vārgais vīrel’s tiešām es,
Bija ar šņabi, meitenēm reiz draugos,
Bet tagad skumjš un pamests vientulis.