1.
Bb
Uz aizmigušiem peroniem krīt sniegs un smejas
                 Eb   F
Tikai lūdzu neaizmiedz
Bb
Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmejos
                 Eb  F
Cenšos ziemu piemānīt
Dm   Gm              Dm        Gm         Dm
Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laika nepietiek
    Eb           F
Pat vakaros, kad snieg

Piedz:
       Bb                  Eb
Un mēs noreibsim tā, ka uz zemes viss miegs
      F                    Dm
Vienu nakti būs liegts, tu neaizbēgsi
     Gm              Eb
Tevi atnesis sniegs, nakti baltu kā piens
    F
Pēc mums (vēl ilgi zeme skums 2. reizē)

2.
Izplānots kā pārsteigums, pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
nebrīnies, ja izmisums, tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums
Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laimes nepietiek
pat tad, ja neaizmieg

solo:

Piedz: