1.
Bb
Uz aizmigušiem peroniem krīt sniegs un smejas
Eb F
Tikai lūdzu neaizmiedz
Bb
Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmejos
Eb F
Cenšos ziemu piemānīt
Dm Gm Dm Gm Dm
Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laika nepietiek
Eb F
Pat vakaros, kad snieg
Piedz:
Bb Eb
Un mēs noreibsim tā, ka uz zemes viss miegs
F Dm
Vienu nakti būs liegts, tu neaizbēgsi
Gm Eb
Tevi atnesis sniegs, nakti baltu kā piens
F
Pēc mums (vēl ilgi zeme skums 2. reizē)
2.
Izplānots kā pārsteigums, pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
nebrīnies, ja izmisums, tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums
Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laimes nepietiek
pat tad, ja neaizmieg
solo:
Piedz: