Am Dm
Liepas satumst, lapās apklust vēji
E Am
Savāds gurdums zāli lejup māc
Dm Am
Un Tu atkal šodien nevarēji
E Am
Atnākt šurp kā bija norunāts
Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka tu nāksi tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev tai pašā brīdī iet?
Varbūt tīk tā doma Tev un jūta
Ka es mokos Tevi gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta
Tumsā pazūd ceļu baltais piens
Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka es sēžu skumjš un vientulīgs
Mani draugi baltie ceļa stabi
Nakts un klusums, klusums bezgalīgs