Kad dzīve kā briedums piezogas klāt
Un ceļš, kas bij pazīstams, nav vairs tavs plāns
Tu jūti, ka sirdī jauns ritms sit
Ir laiks iet prom, kamēr pasaule zied
Ne tāpēc, ka vēji skarbi pūš
Ne tāpēc, ka kāds tevi stumj šurp vai turp
Bet briedums kā auglis pie zariem smagi
Norauj no dvēseles ilgas Tavas klusi
Un aiziešana tāda — kā lapas krīt
Ne skumja, ne viegla, tik dabīga tā šķiet
Jo briedums ar laiku nāk katrā plūsmā
Un ejam mēs tā, it kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
Tu ej prom ne dusmās, ne bēdās, bet smaidošs
Un tāpēc, ka sirdī beidzot jūti
Ir jānāk tam laikam, kas nestāv uz vietas
Ir jāmodina jauni rīti
Ne tāpēc, ka vēji skarbi pūš
Ne tāpēc, ka kāds tevi stumj šurp vai turp
Bet briedums kā auglis pie zariem smagi
Norauj no dvēseles ilgas Tavas klusi
Un aiziešana tāda — kā lapas krīt
Ne skumja, ne viegla, tik dabiska tā šķiet
Jo briedums ar laiku nāk katrā plūsmā
Un ejam mēs tā, it kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
Tumšā, tumšā tumsā
Tumšā, tumšā tumsā
Ne tāpēc, ka vēji skarbi pūš
Ne tāpēc, ka kāds tevi stumj šurp vai turp
Bet briedums kā auglis pie zariem smagi
Norauj no dvēseles ilgas Tavas klusi
Un aiziešana tāda — kā lapas krīt
Ne skumja, ne viegla, tik dabiska tā šķiet
Jo briedums ar laiku nāk katrā plūsmā
Un ejam mēs tā, it kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā
It kā atgriežamies tumsā