G
Tā vienmēr gatava uz visu,
Am G C Dm
tu nāc lēni laidusies kā spilvens
G C D
noskaitusies es naktī pamostos un slikti guļu
Dm G
man nav laika, nav elpas, nav telpas
C G Am
kur tumsā tramvajsliedes pazaudēja
Dm G
un aizgāja prom, un atnāca cilvēks
C D G
un tā tas mīl, kā vēl it nekad nekas
Dm G
mana misija sākusies, teica kāds vīrs
C D Dm
un metās spogulī tev līdz
G C
kas tur tā vizinās, un manu roku vējš
G Am
līst zili pūkains sniegs tik zaļām acīm
G X Dm G C G Dm
nojaust nav vērts - ceļš, pa ko tu ej
G C D Dm
kā smiltis vējā klīst tev līdz
G
es runāju, varbūt man tikai liekas, ka es runāju
virkne vārdu, kas vienīgie pūlas izteikt to, ko es domāju
Dm
guvernante diversante, absolūtā ekskursante
Am Gm
brauc uz motocikla nepaskatoties, pat nepieskaroties
C Am
uz vienas rokas balansē un noslēgumu sacerē
Dm
skolotājas miera stājā guvernanti sveicināja
Am G
visu dienu rosījās un plūca puķītes, un ēda konfektes
C Am
un pasmaidīja saprotoši guvernante diversante
F G Am
viņa cieši saņēma manu roku un veda sev līdz
tā bija istaba pilna ar papīra kuģīšiem
viņa saplēsa tos un teica - mēs esam divi
mēs visi esam divi
G Dm G
man nav laika, man jāsteidzas, teica kāds vīrs
C D Dm
ar rokām tevì ieķēries
G
es runāju, varbūt man tikai liekas, ka es runāju
virkne vārdu, kas vienīgie pūlas izteikt to, ko es domāju
Dm
guvernante diversante, daudzkārtējā defektante
Am Gm
brauc uz motocikla nepamodusies pat nepagriezusies
C Am
ar pieri sienā ieskrējusies nepaskatās aizmirsusies
Dm
zelta lentēs ietinusies zelta kurpēs apāvusies
Am Gm
dzied, tik nesteidzīgi skatās spogulī un klausās pulkstenī
C Am
tā pieslēgta pie elektrības nesaprotot sakarības
Dm
skolotājas miera stājā guvernanti kaunināja
Am G
visu nakti lietus lija viņa lietu salasīja
G
mērķtiecīgi nepareizi vienā ritmā soļi greizi
C Am
pilsētā un lauku mājā minimālā ideālā
F G Am
viņa teica - kā tev trūkst?
vai tavs durvju zvans nedarbojas,
vai šie putni nedzied pietiekoši skaļi?
vai šī zāle nav pietiekoši skaļa?
mēs esam divi, mēs visi esam divi
Miks Teips