Parasta darbdiena, grāvjmalē , lejās.
Laternās sūrstēja, netīri smējas .
Mirkļi bez mitas,man gāja garām.
Mēness kad karājas savā starā.
Tovakar likās kāds pieklauvēja.
Nebija lietus un nebija vēja.
Acu mirklī silts pieskāriens ilgām.
Izauga gaisa no pērnajam smilgām.
Piedz..
Zemtekstu mirāžas,pusteikti vārdi ,
Maiguma nojausmas, atvērti spārni.
Tā tikai šķita,tā tik skaitās.
Vien nakts tauriņi pret logu sitās.
Līdz no šiem pumpuriem sakliedzas lejot.
Vējš pūta tos un aizveda dējot.
Ir klusums tie vārdi,caur kuriem Tu,
Skaties uz mani tik mierīgi,tik maigi un patiess