Jau deviņos no rīta no gultas ārā krita
Bet neko nesasita Jānis
Bet divos pēcpusdienā ar galvu tieši sienā
Kā tukša benzīnkanna Anna
Kā notika, kā bija, kas to lai tagad zina
Vien varbūt kaimiņiene Ņina
Varbūt vien kaimiņiene, varbūt vien kaimiņiene
Varbūt vien kaimiņiene Ņina, Ņina
Ai dulla, dulla, dulla
Ai dulla, dulla, dulla
Ai dulla, dulla, dulla
Ir šī diena
Tad vakarā ap sešiem jau diviem puikām svešiem
Sit Pēteris ar Daci pa aci
Bet divpadsmitos naktī sit kāju ātrā taktī
Mans nevainīgais brālis Kārlis