Un es teicu es gaidīju
C#m A
Tevi vai nāvi
B F#m C#m A
Un tagad tu mani vedīsi tur kur dvēsele var zvilnēt
B F#m C#m A B F#m
Klubkrēsla pie kamīna un atgūt zaudētos spēkus
C#m A B F#m C#m A
Jo es zinu ka vismaz uz brīdi tu sniegsi mierinājumu
B F#m C#m A
Un man likās ka redzu tās acīs svilstam aizvēsturiskas skumjas
B F#m
Tad viņa it kā pasmaidīja,
C#m A
Noliecās pār mani un teica:
B F#m
Puisēn, tu neesi dzīvojis,
C#m A
Tava āda kā piens, prāts ir spožs
B F#m
Kā monētiņa kaut tu esi dumjš
C#m A
Tu spīdi un laisties, spīdi un slaisties,
B F#m
bet nezini to ko zinu es!
C#m A
Es tevi vīstīšu un glābšu!
B F#m
Tevis dēļ vītīšu un slāpšu!
C#m A
Bet nekad nekas no tā kas ir mans
B F#m
Tas nebūs tavs! Tas nebūs tavs!
C#m A
Es it kā neklausījos, jo negribēju dzirdēt
B F#m
To ko vēlos saprast daudz vēlāk
C#m A B F#m
Mana labā acs ir sūdzam Bībele, kad saku:
C#m F#m
Es zinu ka vismaz uz brīdi tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu
C#m F#m
Es zinu ka vismaz uz brīdi Tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu
C#m F#m
Es zinu ka vismaz uz brīdi Tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu
C#m A B F#m
C#m A B F#m
C#m A B F#m
C#m A B F#m
Nīlsens