Ievads: G:D:Am:C
G D Am C
Esmu tukšs kā naktī stacijas laukums,
G D Am C
Savas sajūtas slauku kā saplēstus traukus,
G D Am C
Zem cilvēku soļiem, ceļamkrāniem un torņiem,
G D Am C
Es vairs nesaprotu kā var šo sajūtu noņemt.
Am D Em Bm C
Kā adata un diegs kas man cauri izvēries,
Am D Em Bm C
Tā nekad nepāries nojauta te esmu lieks.
Starpspēle: G:D:Am:C
G D Am C
Kā sadauzītās spuldzēs pārtrūkst kvēldiegs,
G D Am C
Tūkstoši skatās, bet neredz neviens.
Am D Em Bm C
Kā adata un diegs kas man cauri izvēries
Am D Em Bm C
Tā nekad nepāries nojauta te esmu lieks; (Tu prasi, ko es tāds sašuvies?)
Am D Em Bm C
Kā adata un diegs kas man cauri izvēries (Arvien dziedu tev to pašu dziesmu)
Am D Em Bm C
Tā nekad nepāries nojauta es esmu lieks. (Tu prasi, ko es tāds sašuvies?)
[Gustavo]
Am
Kā, kā, kā stiklinieka darbnīcā spoguļi šķīst kad sit
D
Sašķīda vеcāku laulība man bij trīspadsmit
Em Bm
Skolas psihologa kabinets gluži kā otrās mājas
C
Jo bij' pieradis arī te klusēt par to kas krājas
Am
Kāpēc šīs vizītes besī ļoti? Kāpēc to fiziku nesaprotu?
D
Kāpēc man ģimenes zīmējumā ir visi tik tālu viens no otra?
Em Bm
Simtiem trāpīgu gabalu vēlāk kuros ir asiņots un kliegts
C
Nojauta ka esmu atkal lieks nu jau man atkāpjas mazliet.
Am D Em Bm C
Kā adata un diegs kas man cauri izvēries
Am D Em Bm C
Tā atkāpjas mazliet nojauta te esmu lieks.