Ab
Piedz.
Ab Cm
Jau diena rudenīgā riet,
Fm
Ir tik labi atkal man,
Cm Bbm
Ir tik labi atkal iet,
Eb Ab
Kur migla tvan (bet zini, kā ir man?).
Jau diena rudenīgā riet (es kā pa ūdens virsu ietu),
Diena lapu lietū brien (aha),
Ir tik labi atkal man (ir tik labi atkal man),
Tev pretī iet (jā).
1. pants
Pār mani mirgodama krīt, mirgodama krīt
Dzīves svētība kā zīds, liekot man uz brīdi
Sastingt, lai to pamanītu te vispār,
Kā katrs svētīgs sīkums dzīvi skar.
Un, zini, te ir, ko pamanīt, ir, ko pamanīt,
Lai turu dzīves taktij līdzi, sirds to mana sit.
Bet tā ir tik tāda - sīka, blāva atbalss,
No tā, cik man gādā citi savu atbalstu.
Jā, viņu rūpēs tapa mani pamati.
Jā, mācot apiet man tās ego lamatas.
Kaut, mana uzpūtība putrot vērtības prot,
Bet arvien izlīdzina stūri dzīves svētība, jo
Kā lēna doma - tā lēnām pilina,
Kā tāla diena - tā mani vilina,
Kā mīla pamādāma - tā mani sauc,
Un lido, lido, lido - augstu, augstu, augstu.
Zini, es te tikai plaukstu, kaut …
Piedz.
Jau diena rudenīgā riet,
Diena lapu lietū brien.
Ir tik labi atkal man
Tev pretī iet (un tu jau zini, kā ir man).
Jau diena rudenīgā riet (es kā pa ūdens virsu ietu),
Diena lapu lietū brien (aha),
Ir tik labi atkal man (ir tik labi atkal man)
Tev pretī iet (jā).
2. pants
Jo katru savu rūpi es te sveicinu
Kā jaunu superkvesta slēdzeni.
Tas kaudzi punu reizēm veicina,
Bet citkārt amazing kā spēcina
Tā sevi es, kā saka, dedzinu.
Kad nešķiļās, tad atkal mēģinu.
Kaut daudz kas top uz citu rēķina.
Un šī te dziesma arī starp citu - redzi nu,
Kā pāri mirgodama krīt, mirgodama krīt
Dzīves svētība, par spīti tam, ko saka citi,
Viņos ieklausos pat, kad beigās daru pa savam,
Par laimi svētība arvien velk ārā no gravām.
Kā lēna doma - tā lēnām pilina,
Kā tāla diena - tā mani vilina,
Kā mīla pamādāma - tā mani sauc
Un lido, lido, lido - augstu, augstu, augstu.
Zini, es te tikai plaukstu, kaut …
Piedz.
Jau diena rudenīgā riet,
Diena lapu lietū brien (aha),
Ir tik labi atkal man (ir tik labi atkal man),
Tev pretī iet (spēj tik smiet).