Capo 1

A
Mašu nacionālisti
               E
pārtaisīja par Ilzi
E
un pēc eksāmena
                       A
saderināja ar latviešu milzi

A
milža izskūtā pakauša septiņās
            D
speķainajās rievās
                         A
bij lasāms ka krievi vislabākie
     E                    A
esot latviešos pārvērstie krievi

milzis iegrūda lzīti
savā melnajā mersedesā
pie spoguļa pakārts bij Lāčplēsis
kas latvisku simbolu nesa

mājās saderinātos
gaidīja guļbaļķu baseins
friziere Bārtas kostīmā
un prievītēm nokārts masieris

baseinā milzis Ilzīti
sava vēdera kalnā vilka
Ilzīte nikni nošņāca:
v puzu bi ķebe vilku…

samulsa milzis skaidrodams:
ar visām es līdzīgi sāku…
Ilzīte atbild ar akcentu:
man gribas ko latviskāku

vēl sacīja Ilzīte milzim
tai griboties somu pirti
milzis atbild: šī iemesla dēļ
mēs rīt jau būsim šķirti

pamodās Ilzītē Maša
un kliedza ar slāvisku sparu:
kāpēc? bet milzis svinīgi:
man pirts ar latvisku garu

lai notiek: sacīja Ilzīte:
būs labi ar tādu pašu
bet milzis juta ka Ilzīte
vēl pārāk atgādina Mašu

tas izsauca tetovētāju
no folkloras kopas “Venta”
un lika tai uz dibena uztotevēt
īsti latvisku ornamentu

Ilzīte ļāvās vēl cerībā
reiz kļūt par latvisku sievu –
nu dibens vismaz būs jau latviešu
kaut dvēsele tā pati krievu

milzim šī pārmaiņa patika
viņš tautiski gandarīts tika
un deviņas dienas Ilzītei
pliku pakaļu staigāt lika

devītās dienas vakarā
milža māja bij pilna viesu
latviski runājoši krievi
nāca novērtēt Ilzītes miesu

dibens atausa milzīgā ekrānā
viesi sauca: nu prjamo kak diņa…
uz katra vaiga pa auseklim
pašā vidū margrietiņa

Ilzītei gan milža rituāls
ne visai nacionāls šķita
tā paķēra sprigulīti
un videokamerai sita

viesi izvilka savus šaujamos
bet milzis uzsauca: mieru!
nav vērts savus stobrus svilināt
lai latvietī pārvērstu “sieru”

bet Ilzītei uzpirkts bij terorists
tas parāva aukliņu tievu –
viss baseins gaisā uzgāja
un bariņš latvisko krievu

kad sprādziena putekļi nosēdās
Ilze sauca: živ ti moi Saša?
no drupu kaudzes izlīda
vīrs tetovēts saukdams: da Maša!

tie abi sirsnīgi apkampās
puskrieviski sarunājās
viņš teica: kislotoj tvaju zadņicu
očisķim pie manis majas…

bij laimīga Maša ka beidzies viss
un dvēselē lūdza Dievu:
par vienkāršu krievieti ļauj man būt
ne latviski izceptu krievu