Atgriezties pirms daudziem pavasariem,
Lai vējš man vēlreiz kreklu atpogā
Un pieskarties ar pašiem pirkstu galiem,
Mums abiem senā fotogrāfijā
Izdzīvot šo brīnišķīgo dienu,
Laiku krustu šķērsu izstaigāt,
Un dienu beigt ar vieglu pieskārienu
Mums abiem senā fotogrāfijā
Piedz.
Ber gads pēc gada matos sniega pārslas
Un milzīgs kurpju kalns jau nostaigāts,
Bet, šķiet, ka mēs vairs nekad nepārnāksim
Tādi, kā šai fotogrāfijā
Dziļi iegrimt bezrūpīgā miegā,
Sapnī vēl ar Tevi parunāt
Un sirdi vēlreiz iejūsmināt priekā,
Kā mūsu abu fotogrāfijā
Sauc vālodzes, caur maija naktīm siltām,
Ies pārīši zem zvaigznēm paklusēt
Laiks atstās kādam atmiņās pa bildei,
Ko sirds uz mūžu sevī ierāmēs
Piedz.
Ber gads pēc gada matos sniega pārslas
Un milzīgs kurpju kalns jau nostaigāts,
Bet, šķiet, ka mēs vairs nekad nepārnāksim
Tādi, kā šai fotogrāfijā