Dzelme

Vējš, ūdens un sāls, 
Viss saplūst tam kopā,
Bailes un gurdumu,
Tos aizskalo prom.

Vējš, smiltis un māls,
Viss sarūk un izgaist, 
No krasta dzīlēs,
To aizskalo prom.

Nav, ne jausmas, kur peld, 
Ne jausmas, kur brauc,
Zin tikai vienu, 
Dzelme to sauc.

Gadus simts ir jūra vilinājusi
Izmēģināt savu laimi tur, 
Tur, kur viļņi šalc visaugstāk, kur,
Tur, kur nogrimt var visdziļāk, tur.

Azarts un spīts,
Pārņēmis to,
Un no laivas vienas,
Divas jau top.

Kopā siesim mēs tīklus,
Dosimies dzelmē, 
Un Kurzemes krastam
Teiksim mēs nē.

No Vidus līdz Nāves jūrai,
No Akabas līdz Rīgas līcim,
Mēs burāsim, 
Mēs slīgsim.

Gadus simts ir jūra vilinājusi
Izmēģināt savu laimi tur, 
Tur, kur viļņi šalc visaugstāk, kur,
Tur, kur nogrimt var visdziļāk, tur.