Drāma

Es nezinu vai tā ir man vaina
Ka visa dzīve šķien
Kā viena balkona aina
es nezinu kas tev ir padomā
Bet manā scenārijā rakstīts savādā

Piedz.
Es slīkstu ikdienā
Un Ģībstu brīvdienās
Es ticu pasakām
Ārpus grāmatām

Es nespēju tev dot
Mieru kāroto
Es nesaprotu šo
Stāstu melnbalto

Es slīkstu ikdienā
un ģībstu brīvidenās

Priekškars veras, gatavojies ķert

Piedz.
Tu gribi lai es malā sēžu rāma
Kā pelecība gluži nemanāma
Tu gribi lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma