Tavs Karogs

G D C
G Em D

G                      D          C
Es esmu stāvkrasts, te redzēt var tālu.
G                      D     Em
Gan jūru un kuģus, gan mēnesi bālu.
C       G         D          G
Es esmu mēle, man runāt caur krusu,
Am              Em            C     D
Caur Lielvārdes rakstiem, bet reizēm ciest klusu.

Piedz.
G                       Bm
Vēl daudz jāatmin, kaut daudz ir iedots.
  Em          D           C           D
Tā gaisma aiz kalna atkal cels mūs un vienos.
    Am        Em         C       G
Kad vēji virs laikiem met viesuļus zaros,
   C    D   Em    Am7          D
Tu būsi man zeme. Es būšu būšu tev...

Es esmu akmens, stipra robežu zīme.
Varbūt reiz jauns Rainis mani dzejolī rīmēs,
Un jā, esmu cilvēks ar latvisku liesmu!
Mani pamati spīts, sirdsbalss un dziesma!

Es esmu uguns, tā gaisma bākā!
Tai kvēlot un nerimt, to paturi prātā!
Es esmu uguns, tā gaisma bākā!
Tai kvēlot un nerimt, to paturi prātā!
Es esmu uguns, tā gaisma bākā!
Tai kvēlot un nerimt, to paturi prātā!

Piedz.
Vēl daudz jāatmin, kaut daudz ir iedots.
Tā gaisma aiz kalna atkal cels mūs un vienos.
Kad vēji virs laikiem met viesuļus zaros,
Tu būsi man zeme, es tev... Es būšu tavs karogs

Kas plīvos negaisā, runās sudrabā, līdzās klusēs zeltā!
Pacelsies virs pils augšām celtās, augšām celtās!

Piedz.
Vēl daudz jāatmin, kaut daudz ir iedots.
Tā gaisma aiz kalna atkal cels mūs un vienos.
Kad vēji virs laikiem met viesuļus zaros,
Tu būsi man zeme, es tev.
Vēl daudz jāatmin, kaut daudz ir iedots.
Tā gaisma aiz kalna atkal cels mūs un vienos.
Kad vēji virs laikiem met viesuļus zaros,
Tu būsi man zeme, es tev. Es būšu tavs karogs!
Būsi zeme man. Es būšu tavs karogs!
Būsi zeme man. Es būšu tavs karogs!