steigai īsi soļi, tāpēc nesteidzos.
klusumam savs ritms, ieklausos sirdspukstos.
dievs man spārnus dos, lai saprastu nesaprasto – 
kas bija vakar, tas nebūs rīt,
atmetot lieko, daudz ko var izmainīt.
dievs man spārnus dod; pasargā, kad krītu.
mīļais dievs, Tu taču redzi, ka pat negribot,
sirds vēlas sagaidīt rītu.

dod zobenu savu ar siltumu tavu mēs sasildīsim aukstumu
manu dod zobenu savu ar siltumu tavu mēs sasildīsim 
aukstumu
manu dod zobenu savu, ar siltumu tavu...

ledāji kusīs, atkāpsies ienaidnieks, 
ceļu atradušais uz mājām skries.
dod zobenu savu ar siltumu Tavu mēs sasildīsim aukstumu
manu dod zobenu savu ar siltumu Tavu mēs sasildīsim 
svešo aukstumu
manu dod zobenu savu ar siltumu Tavu
aleluja, aleluja, aleluja, aleluja, aleluja...