Dziesmiņa par alu

No apiņiem un graudiem darīts un koka mucās krāts,
Kopš senu seniem laikiem tam miestiņš bija vārds.
To svētku galdā cēla un godāja labprāt,
Pat likumus par alu  izdeva.     

Alus, alus, alus, kad vasaras tveice māc,
Alus, gaišais, alus top jautrāks prāts.

Gan Aldaris, gan Cēsu, gan Tērvetes jo labs,
Gan Užavas, gan Bauskas, gan Valmiermuižiņas,
Gan Lāčplēša, Piebalgas, gan arī Mītavas,
Ar Jāņu sieru labi saprotas, arī Brenguļu 

Alus, alus, alus, kad vasaras tveice māc,
Alus, tumšais, alus top lustīgs prāts.

Ir pierādīts un zināms, ka alus tiešām labs,      
To saprātīgi dzerot neviens nav kļuvis švaks.      
Tas noņem stresu, mierina un krietni uzlādē,      
Pat miesas kaites bieži izārstē.

Alus, alus, alus, kad vasaras tveice māc,
Alus, vēl viens alus  -  top priecīgāks tev prāts.

Alus, alus, alus, jel droši pulkā nāc,
Alus, labais, alus, top lustīgs prāts,
Alus, alus, alus, top lustīgs prāts.