Aizveru acis, sāku sapņot par Tevi
Atceros es nakti, kad pati Tu man stimulu devi
Dzīvot un elpot, tāpēc es ar roku neatmetu.
Tāpēc, zin, ka viss ko daru, ir tikai Tevis labad
Tāpēc šo dziesmu taisu tagad,
Ir vieglāk mirt nekā klausīties nāves skaņā,
Bet es nemiršu, jo tavas lūpas izskatās saldākas par
cukuru.
Naktī man nevajadzēs lukturus, jo es Tevi sajūtīšu,
Sapratīšu, ka esi mana vienīgā un,
Kad Tavās acīs ieskatīšos - nogrimšu,
Nonesīšu Tev sauli un mēnesi no debesīm
Izrakšu dimantus tīrus no zemes,
Pārdroši teikt, ka trūkst Tevis.
Ir dienas, kad es nespēju celties,
Bet paskatoties uz Tavas sejas, spēku sāku smelties
Tu man esi mūza, tā nav kļūda.
Zini, viss, ko es tagad varu pateikšu Tev acīs,
Pasmaidīšu, gaidīšu, ko Tu sacīsi,
Pa Tavu sirdi ejot es paslīdu, nokrītu un trīcu,
Bet tik pat ātri pieceļos, jo Tu esi princese.
Ar laiku Tu sapratīsi par ko es runāju,
Es gāju par to pašu ceļu, par kuru tu gāji.
Apkārt ir vieni vienīgi sapņi, kurus piepildīt es
nespēju
Necerēju, ka Tu man pievērsīsi uzmanību,
Uzmanīgi tagad man jāizturās pret Tevi,
Jo Tu esi trausla, es ar plaukstu pieskaros Tavai sejai
Un gaismu, sauli atpazīstu Tevi, jo tādu kā Tu nav daudz
Ar Tevi kaut uz pasaules galu otru brauktu,
Lai tikai pateiktu, ka Tu man nozīmē daudz.
Es neesmu, ļaudis, varbūt mīļākais cilvēks pasaulē,
Tāpēc turi mani cieši pie sevis un pasaudzē,
Jo mani iemīlēt spēt vari tikai Tu.
Man ir sajūta, ka esmu atguvies no kritiena
Tāpēc Tavas sirds sitieni mani uztur pie dzīves.
Atslābinies un klausies šīs rīmes.