Pietiks rakstīt mīlas sms,
Tas tik manā prātā izraisa stresu
Tas, ka tās ir viltus emocijas, redzam abi mēs
Tas, kas agrāb bija mums, vairs nepiederēs
Sanāk arī tā, ka Tu pietrūksti man,
Bet nu jau ir par vēlu, jo viss pazuda
Jo nevienmēr sanākt kā mēs vēlamies
Un skatoties uz Tevi, redzu Tavas jūtas
Sastinga un vairs nē, saskan
Iegūstot mani, Tu iegūsi visu,
Bet Tava dzīve piederēs paralēli citam
Vai Tu vēlies, lai visas Tavas vēlmes piepildās
Un vai Tu vēlies, lai visas mūsu jūtas pazūd tukšumā
Klusuma brīdis spontāni iestājās
Vakars jau vēls emocijas pamodās
Izmisumā pamestā nozuda vilšanās
Atmiņas palika uz atvadām
Kāpēc viņa runā par mani tādas lietas,
Kuras pati nesaprot un viņas dēļ esmu pazaudējis prātu
Jā, nemitīgi zvani, jautājumi par to kā man klājas
Es atceros to, ka bieži biji man blakus
Man nevajag neko, kad skatos vakaros Tavās acīs
Esmu gatavs, ka mūsu dzīves ceļi kādreiz viens otru
satiks
Es maldījos un vīlos pamostoties agros rītos
Klausoties bezgalīgos strīdos
Skatoties kā mūsu liktenis lidos
Apzināties to, ka šis laiks krītošs
Ar šarmu pret karmu, jo karma ir kuce
Robežu nav, kuru tas uztrauc
Kļūdoties mēs, piedošanu lūdzam
Entās jūdzes tālumā zuda
Un mēs iegrimām šajos vakaros, šajos vientuļajos vakaros
Visa pasaule likās tik ideāla
Dvēseles liesma joprojām kvēla
Es jūtu, ka Tu jūti, jo Tevi tas skāra
Mēs esam tālu proporcionāli
Klusā vakarā es teicu stāsts ir beidzies
Laimīgas beigas, es Tevi sveicu mierīgi
Un bez steigas paklusē, un padomā, ko veici
Mēs neprotam reizē krist
Un tajā pašā laikā piecelties un tad, kad esam vīlušies
Tas mūs vairs neinteresē
No egoisma tikt vaļā mums
Vai Tu zini kā izskatās īsta, neviltota laime
Bez tukšiem glaimiem uz patiesiem pamatiem
Tas nav dīvaini, jo problēma ir Tevī
Nemeklēju citos vainu