Labi gan

Labi gan, labi gan, vasarai pa vidu,
Agrs rīts, vakars vēls, silti naksniņā.
Saule spīd, puķes zied, putni lidu lidu,
Pati es kā taurenītis košā ziediņā.

Labi gan, labi gan, es ar jokiem draugos,
Patīk man Jāņu laiks, jo tad valda prieks.
Kur vien es lustējos, pilsētā vai laukos,
Galvenais ir jautrība, vispārējais ir nieks.

Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā,
Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā.
Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā,
Silti tev, silti man, tumšā klētiņā.

Labi gan, labi gan, jāņuzāles aug pļāvā,
Saucu es Jāni līdz puķes palasīt.
San un dūc bišu spiets, strazdi svilpo pļāvā,
Un no Jāņa upmalā var buču sagaidīt.

Labi gan, labi gan, Jānis liels un spēcīgs,
Rokām skauj,klāt nu spiež, un tik bučo nost.
Vakars klāt, piezogas, kluss un mazliet grēcīgs,
Viss jau būtu jauki, ja vien odi nedurtos.

Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā,
Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā.
Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā,
Silti tev, silti man, tumšā klētiņā.

Labi gan, labi gan, tumšā meža malā,
Puiši sauc, pusnaktī, ziedu pameklēt.
Liekas man, kas tur liels tikt ar visiem galā,
Vaig tik mācēt noslēpties un klusu pasēdēt.

Labi gan, labi gan, mežā es kā mājās,
Zināms man katrs koks, katrs pagrieziens.
Puiši man, pēdas dzen, līdz vairs nestāv kājās,
Protams žēl, bet nepatīk no viņiem man neviens.

Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā,
Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā.
Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā
Silti tev, silti man, tumšā klētiņā.

Labi gan, labi gan, vasarai pa vidu,
Agrs rīts, vakars vēls, silti naksniņā.
Saule spīd, puķes zied, putni lidu lidu,
Pati es kā taurenītis košā ziediņā.

Labi gan, labi gan, es ar jokiem draugos,
Patīk man Jāņu laiks, jo tad valda prieks.
Kur vien es lustējos, pilsētā vai laukos, 
Galvenais ir jautrība, vispārējais ir nieks.

Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā,
Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā.
Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā,
Silti tev, silti man, tumšā klētiņā.