1.  Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusu,
Nejūtams tev bij' mans pieskāriens. 
Kad gadā tai bij' zvaigzne nomirusi,
Nebij' pamanījis to neviens.

Tas akmens te tev ir tik nepamanāms,
Sūnu apklāts, viss tik zaļš un sens. 
Ja tu arī kādreiz iesi garām,
Nejutīsi, kurš ir dārgakmens.

2.  Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusu,
Nejūtams tev bij' mans pieskāriens. 
Kad gadā tai bij' zvaigzne nomirusi,
Nebij' pamanījis to neviens.

Tas akmens te tev ir tik nepamanāms,
Sūnu apklāts, viss tik zaļš un sens. 
Ja tu arī kādreiz iesi garām,
Nejutīsi, kurš ir dārgakmens.