1. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm,
Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet.
Tu atļāvi man mazu brīdi palikt,
Un sajust to, kā pavasaris zied.

2. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc,
Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc.
Ar saulesrietā dzertu tēju,
Es Tevi iemīlēju.

Piedz.
Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli,
Es sapratu, ka mani Tu dzirdi,
Un šobrīd vairāk man nevajag neko,
Šis mirklis nemelo.

3. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm,
Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet.
Tu atļāvi man mazu brīdi palikt,
Un sajust to, kā pavasaris zied.

4. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc,
Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc.
Ar saulesrietā dzertu tēju,
Es Tevi iemīlēju.

Piedz.
Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli,
Es sapratu, ka mani Tu dzirdi,
Un šobrīd vairāk man nevajag neko,
Šis mirklis nemelo.


Tu man neprasīji ko un arī kāpēc,
Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc.
Ar saulesrietā dzertu tēju,
Es Tevi iemīlēju.