Vernisāža

Kas bijis bijis, pagājis, tik daudz kas vēl nav noticis,
Labi ka tā, labi vien ir tā.
Kā būs tā būs, ir nolemts tā, šai pasaulītē mainīgā,
Labi ka tā, labi vien ir tā,
Kā ir, tā ir, tā jānotiek, nekas uz vietas nepaliek,
Labi ka tā labi vien ir tā,
Kā nevajadzēs nebūs tā, šī pasaule ir mainīga.
Labi ka tā, labi ka tā.

Pār Vērmaņdārzu saule riet, un Vernisāžā atkal dzied,
Pār dzīvi jauno pianins, līdz glāzēs lēni sarkanvīns.
Pār Vērmaņdārzu saule riet un divi mīlētāji iet.
Un abiem sirds tik strauji sit, kā reiz pirms gadiem 
piecdesmit.

Kas vienam nav, tas citam ir un labi ja tas neizšķir.
Labi kā tā, labi, ja ir tā.
Un tas būs lai vieno mūs, jo tas kam nav, tam kādreiz 
būs.
Labi ka tā labi, ja ir tā.
Un ja tev kādreiz skumji kļūst un asaras pār vaigiem 
plūst.
Labi ka tā, labi vien ir tā.
Ir vieta, kur tu vari iet, gan bēdāties, gan skaļi 
smiet.
Labi ka tā, labi ka tā.