Ak,ruden,tu viltīgais ,ruden,
Tu skūpstīji vasarai roku
Tai solīji zeltu un naktis
Baltā miglā zem mēness loka.
Un nosarka vasara kļavās
Un pielija bērzi ar zeltu
Tā skurbajiem čukstiem ļāvās
Likās gaisos to celtu.
Un aizvijās neprāta dejā
Ar rudeni roku rokā
Kad nostāja vēji,pie kājām
Tai noklājās krāšņākās rotas
Zelts nodzisa pelēkos lietos
Un saule aizsedza vaigu
Vējš klausījās vasaras čukstos
Par Naivumu,Kaisli un Laiku.