Kad norimst vējš un sārta saule riet,
Es vēlos glāzē labu vīnu liet.
Tas vīns ir sens kā aizmirsts noslēpums,
Kas laiku atgriezt vien uz brīdi atļauj mums.
Piedz. (2x)
Līst mūsu glāzē sārts un samtains sarkanvīns.
Tavs acu skats kā atvars tumšs un ļoti dziļš,
Un pieskāriens kā kliedziens klusumā.
Bij` mūsu nakts kā negaiss vasarā.
Bet nakts jau gaist, un sārta saule aust.
Tā bija reiz un nebūs nekad vairs.
Vien paliks vīns, kas skumjas projām dzīs,
Tas mūsu atmiņas reiz atkal uzjundīs.
Piedz.
Ja notiks tā, ka kādreiz dzīvē paliksi tu viens,
Tu ilgi neskumsti, bet atceries tos brīžus skaistākos,
Ko tikai mīlestība spēj tev dot! Bet laiks... bet laiks
jau visas sāpes dziedēt prot.
Piedz.