Un Jūnijā

Ārā vasara, es izeju ielās šortos, čībās,
Ar Aldari rokās paķeru vilni Jūnijā,
Debesis bez mākoņiem - viss apkārt ziema,
Ir pat pārāk labi un tas mani drusku biedē,

Dienas bez skumjām naktis bez bezmiega,
Visapkārt pavērusies laime izdomāja palikt,
Henesiji, pasākumi, kuros pazūd grami,
Zem laba breika bija čiliem vai drami,

Jancis māzē pērk, vecis dara, nepārprati,
Man jau kuro dienu ļoti besī skaidrā,
Citi bēg no izvēles - es bēgu no tukšuma,
Smiekli palīdz aizmirst, ka jēgas nekam nav,

Dienas, nakts pieturas rīta regejritmā,
Dienas pludmalē vakaros ar glantu rajonā,
Bezrūpīgi vadu laiku gadalaiku izbaudot,
Gribas paņemt otu rokās - uzzīmēt tos skatus,

Citur nebūs labāk, tā ir patiesība,
Jo lielāka pilsēta, jo lielāka vientulība,
Liekas vienmēr kaut kas trūkst, liekas nebūs gana,
Reti tādas dienas tā kā šitā - negruzī,

Skaistā Rīga rīt no rīta pamostoties,
Acu priekšā būs brīnišķīga,
Kamdēļ mīzt, kamdēļ neticēt tam pozitīvam,
Vairāk īstas mīlestības, tas šai vietai palīdzēs.

Lietus laikā netīrais ūdens skrien pa notekām,
Es verandā laiski sagaidu pēcpusdienu,
Nav vairs manī jūtu, kas sagrāb pie rīkles,
Nogāza zemē neļāva atbrīvoties man,

Ja ātri spēj tu pielāgoties visam, tas ir pluss,
Jo no tā ir atkarīgs cik tu būsi laimīgs brāl,
Es tieši šodien jautāju, kur jūs esat tagad,
Mazās vieglprātības un lieli sapņi jūsu,

Tāpat kā mūsu, tāpat kā pārējo, kas apkārt,
Šajās dienās Jūnijā tur ārā auksti ir,
Es samiegojies, saburzīts, noglumīts,
Tomēr esmu noskaņojies - sev aiziet ieliet kafiju,

Pa vidam kāds tur man, tu atkal ar savu mūziku,
Abida neierubī, citi tikmēr kļūst pa ārstiem,
Nozudu līdz vakaram, es pavēnī zvilnot,
Es jutos apmierināts, es lieki nelauzu galvu,

Kam skumsti tu, kam tu skumjām atdodies
Vasara pārvērta drūmās ielas man visapkārt.