Kāds teica cerība kaunā nepieviļ,
Šī mūzika sevī neievelk, ja izprasts netiek dziļi,
Nepilnīgas zināšanas noved pretrunās,
Brīnišķīgi to ir sajust uz savas ādas,
Prāta vārdi šī nav pašapliecināšanās,
Pārsteigt vajadzēja frāzei, kas būtu nākamā,
Darbā dūres zem tīkla mīklaini darbojamies,
Kamēr jūs no sevīm tēlus skarbus radiet,
Mūs aiznesa vēji, mums nevajag būt blakus,
Es tiku tālāk, jo es dziļāk raku, es tev saku,
Miksteipa dziesmām pat nevajadzētu nosaukumus,
Man tas ir viegli, barjeras vajadzētu nojaukt jums,
Starp ekskluzīvu, starp jumtu ko var noraut jums,
Un starp divdesmit vārdiem pa visu dziesmu,
Miegains attēls aizplīsušā spogulī,
Pārāk bieži kļūdos solot rīt nekautrējoties,
Ļaujies klaju paustiem instinktiem,
Gaidīji taču to pašu, bet kā melnstrādnieks pašī,
Ja manā galvā tevis nav,
Es ar liekiem jautājumiem neapkrauju,
Atbildēt par vārdiem vajag, to es iemācījos,
Durvis uz apgaismību, tajās ienākt bijos,
Pretrunīgi viedokļi, kas apkārt klejo mums,
Bet tik daudz, kas tapa skaidrs uz priekšu ejot mums,
Ziedošanās bez atlikuma to atlikt dumi,
Es redzu citus, kurus apreibina panākumi,
Simpātijas, labvēlība, pacilājošas apceres,
Patiesībā sapis prātu tev vai aptver to,
Stihijas soļi, evolūcijas suni rūci tu,
Viens no tiem, kas ordeņiem grib pilnas krūtis tu,
Jums vēstījums, kopā saplūdušas straumes,
Pilsētas folklora trauslos prātus traumē,
Muzikalitāte palīdzēja izrauties,
Dabisko līdzsvaru tie tiešām grib izjaukt tie,
Mainīgi elementi, bet pamats stabils ir,
Interesentiem lamatas neizliek, tajā brīdī,
Šī ir jauna lapaspuse, kas tapa klusi pagrabā,
Plus ierakstīto materiālu gribas saglabāt,
Pazudušie ieraksti gadu tukši bez iedvesmas,
Tos šodien liekas kompensēja adresējot šo,
Visiem maniem cilvēkiem, visiem tiem, kas paliek,
Mums vajag aizdedzināt džointus šodien, vajag saliet,
Pūles attaisnojas, nozarei nav nozīmes,
Attaisnojot notikumus patiess pūlis pavilksies,
Kur tu spēku ņemsi hārdkor emsij,
Daudziem emsijiem sen jau vajag saņemt pensiju,
Tur ārā graustu miljonāru cienīgi skati,
Vai arī esmu vienmēr labi dramatizēt pratis,
Krīze katrā mājā, visi vairāk zog,
Viss ir labi līdz tu atrodies aiz žoga,
Neviens te neglorificē ielu kultūru,
Ne cieņas apkārtējo dēļ mēs šito darām,
Un tam ir jānotic.