Tik dīvaina, dīvaina vasara
Ar sarkaniem magoņu sārtiem
Tik dīvaini krīt tavas asaras
Uz vakara zilajiem vārtiem
Es nezinu ko lai tev pasaka
Par ilgu mēs vientuļi bijām
Dzeļ vārdi vēl rīklē kā asaka
Un lietutiņš dvēseles sijā
Piedziedājums:
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Šo zemi ir skārusi jau
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Tai beigu un sākuma nav
Brien pļāvēji pelēkā atmatā
Un griežas uz riņķi kā dejā
Līdz zeme tos iesūc kā atvarā
Un aiznes līdz upītei lejā
Es nezinu ko lai tev pasaka
Nav vārdiem šai ainavā vietas
Tik dīvaini krīt tavas asaras
Un notiekas dīvainas lietas
Piedziedājums.