Es nelūdzu lai Tu sniedz man to ko vēlos
Visrūgtākais ir kas cits ko sagremot
Vai tiešām lūpas ir jātur ciet lai atklātos?
Es domas nelasu nav pa spēkam izburtot
Kā no ikdienas atslēdzies
Pret dzīvi laikam noziedzies...
Tik tukšu mani atstāji, pameti
Bija pašam jāuzmin
Ka varu Tevi negaidīt
Salāpīt
Man rētas nāksies vienam
Jo cik gan grūti Tev bija likt man nojaust
Ka iznākums būs tāds
Tik tukšu mani atstāji, salauzi
Paldies, es tagad zinu kā ir ciest...
Nav jaunums nekāds ka es nespēju valdīt pār sevi
Un esmu runājis daudz un dikti, muļķīgi...
Bet vai tad nebiju pelnījis saņemt skaidru atbildi?
Tas tā kā pagaidām būtu viss, aizmirsti...
Man bija jādzīvo neziņā
Joprojām jāmokās bezmiegā
Mans mērķis nav žēloties meklējot vainīgo
Tā dzīve mēdz spēlēties apstākļus izmainot
Bet grūti ir izlikties ka nesāp kad savaino
Par vārdiem tik atklātiem lūdzu man atvaino...