Paldies, ka tu man esi

 C                  
Jel noliec galvu man uz pleca,
 G                F 
Vari neteikt pat neko.
                    G
Skan kāda melodija veca,
                         C
Stāstot klusi mums kaut ko.
 C
Par veco parku, kur reiz rītu
 G                  F
Klusos čukstos gaidījām. 
                      G
Uz mitrā asfalta ar krītu
                        C
Mēs savus vārdus rakstījām.



Piedz.
C
Paldies            F
par rītu, ko man nesi,
                      C
Paldies par ausmu pamalē,
                         G
Paldies, ka tu man tāda esi
 F                C
Šai atvēlētā pasaulē.     F
Paldies par vakaru un dienu,
                           C
Paldies par visu, kas vēl būs,
                      G
Un paliec tāda, kāda esi,
 F                       C
Lai tavas plaukstas sargāju.

Tev likās vakari par īsu,
Man pārāk ātri ausa rīts.
Un redzēt krītam zvaigzni īstu,
Bij` mūsu sapnis nedalīts.

Tā aizies laiks un mēs joprojām,
Pa retam kaut ko gaidīsim.
Un tā kā toreiz, abi zinām,
Viens otra sirdi sildīsim.



Piedz.



Jel
noliec galvu man uz pleca,
Vari neteikt pat neko.
Skan kāda melodija veca,
Bet tālāk stāsts vairs nav par to.

Skan kāda melodija veca,
Bet tālāk stāsts vairs nav par to. (2x)                                                 Dziesmu pievienoja Viktors Neilands