Ar katru dienu biežāk skaļi balsis galvā kliedz
„Tu taču apzinies ka šobrīd viņu ar rokām neaizsniegt?”
Jo vairāk laika paiet, jo viss nereālāks šķiet
Bet man nav kur skriet, vismaz prāts tā liek
Redzu sevi tagad bāra logā
Un vienu glāzi paceļot jau stiepjos pēc otrās
Kā suns kas noklīdis, pagalam izmircis
Es nepaspēju šodien saņemt sevi rokās
Starp debesīm un zemi ilūzijas uzburtas
Es nepazīstu Tevi, laikam sevi arī, tā izskatās
Bet balsis galvā nemitīgi par gudrām izliekas
„Piepildījums tas pēc kā jācīnās”
Dienas vairs pat nešķiet vienmuļas
Kad izliekos ka viss ir kārtībā
Ir skumjas paslēptas no saules gaismas
Bet pienāk atkal nakts un sāp...