Jau vēstules tev sūtījis bez gala
Jau tevi gaidījis un skumis es
Tur Madlienā, kur mana dzimta malā
Tev dzeltenas es plūcu purenes
Nu vītušas tās stāv uz loga vāzē
Kā pārmetums, kā ilgas, izmisums
Vīns sarkanais, ko ielēju sev glāzē
Tā negaršo, kā garšoja tas mums
Vai atceries tos vārdus, kurus teici
Kad satikāmies mēs šeit pirmoreiz?
Tu toreiz čukstēji, cik ļoti mani mīli
Pār mums kā pasakā bija līcis vītols greizs
Vai tiešām tas bija tikai vītols?
Vai tiešām nemīli tu mani vairs?
Kā gribētos man atkal vārdus siltus
Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs!
Kā gribētos man atkal vārdus siltus
Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs!