Fiņķis:
Mums bija basketbols eu,
bet mes nodzērāmies.
Bet es ticu vilšanās sevī tomēr pāries,
tā fucking spēle tik daudz mācījusi, jā.
Komanda un biedri reiz paliek tik ļoti klusi.
Jauns, kaut ko padirst, no dzīves nav bail,
Aiz ausīm pats sevi pacēlu,
lai redzētu Rīgas gaisu.
Patmīlīgs zīmols, kas it kā atriebību gaida,
jo tur slēpās velns, aiz labsirdīga smaida.
	
Atskatoties atpakaļ to spēlēt nevar beigt,
man uz sirds tik daudz ir, ka mēlei bail to teikt,
ar darvu ausīs smērēt, pēc tam mākslīgi jūs sveikt,
katra daļa laimes tā tiek tēlota, ir fake,
asaru tik daudz ir, ka no dēla iznāk meit,
cilvēks, kas par gļēvu, lai to risinātu šeit,
es tik tiešām nerakstītu, zinot viss ir safe.
Mani ir draugi, mana ir zelta dzīve, takā šeit.

Piedz. (2x)                                             
Tu esi priecīgs, Tu esi fucking priecīgs,
tu esi priecīgs, ja kādam iet sūdīgi.
pacelsim mēs glāzes, pacelsim mēs glāzes,
ja kādam vāzē smeļas ūdens, pāri rožu kroņiem.
 
(2x)                                                    
Un nekad, nekad, nekad, nekad, nekad, nekad vairs es
neuzmetīšu nevienu,
un kas man kaiš, to prasa komandas bieri,
tā spēle iemācija neuzmest tiem, kurus Tu tik ļoti mīli.