Vēja pulksteņi lēni stājas
Saulei ir uzklāta gulta
Vēl viena diena aizslīd aiz laika
Tālu aiz horizonta
Vēl viena diena aiziet naktī
Meklēt to ceļu, ko gājām.
Kuru mēs abi kopā gājām
un kuru mēs nenosargājām
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Kaut kur starp abām pasaules malām
Skrien manas domas pie tevis
Skrien mūsu naktis augstu kalnos
Un baidās pašas no sevis
Kā lai to zina, kur ir tie vārti,
Kur ir tie slēģi un durvis,
Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā
Un kuras mēs neatslēdzām
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Laiks, sapurini mūs.
Es nezinu, vai pašiem mums,
Es nezinu, vai pašiem mums
Vēl tik daudz laika būs
Es nezinu, vai pašiem mums
es nezinu, vai pašiem mums
es nezinu, vai pašiem mums
vēl tik daudz laika būs...
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Laiks, sapurini mūs.
Es nezinu, vai pašiem mums,
Es nezinu, vai pašiem mums
Vēl tik daudz laika būs