Ūdens sauca, akmens vilka

Jura Karlsona apdare

Tīšām sēdu upmalēje,
Upes dziesmu klausījos:
Ūdens sauca, akmens vilka,
Kraujmalītis vizināja. 

Visas upes klusu tecēj’,
Gauja klusu netecēj’.
Gauja tecēj’ skanēdama
Sidrabiņu sijādama. 

Sidrabiņa upe tek
Caur zaļoi priedulāj’,
Vēl būt’ zelta tecējuse,
Kaut skujinas nebiruš’. 

Kas kaitēja nedzīvoti
Gaujas līču maliņā:
Baltu vilku mugurāi,
Melnu mērcu ūdenī. 

Vai tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nederēj’?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sudrabiņ’.