Tas tik ir viens dīvains joks

Tas tik ir viens dīvains joks, 
  dīvains joks, dīvains joks,
Cienīgtēvam izsists logs,
  izsists logs, jā.
Pa šauru ceļu ejot,
  pa ceļu ejot, pa ceļu ejot,
Tam iepatīkās, tīkas zvejot
Šai skaistā bērzu birzītē, birzītē.
Pretī nāca skuķīte,
  skuķīte, skuķīte.
Daiļa tā kā puķīte,
  puķīte, jā.
Ar sarkanbaltiem vaigiem, 
  ar sārtiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem.
Un debeszilām, zilām, acīm,
Ar skaistām, zilām actiņām, actiņām.
Šis nu sāk tai pieglausties, 
  pieglausties, pieglausties.
Un jo ciešāk piespiesties, 
  piespiesties, jā.
Un, kad vairs nav ar godu, 
  kad nav ar godu, kad nav ar godu.
Tad sitīs tam pa podu,
Ka šis nu zemē noveļas, noveļas.