Pa zariem augšup tumsa kāpj
Negaidīti svēta
Kā nopūta pirms mūža miega
Trīs svece brīnā melnās izkapts pļauta
Krīt dārzā zvaigzne nesaprasta.
Ai,māt, ai, Saule, varenā
Kam atstāj bērnus vienu- aiztumsā.
Es cērtu tumsai pretīm smiekli līst
Te milzīgs putns ceļ mani debesīs
Un augstāk vēl jau līdzās zvaigzne trīs
Tā tumsā dzimusī par Sauli pārtaps rīt.
Kad diena uzziedēs ar tīrām smiltīm saujā
Nāks atmoda kā rasa skaidra.