Putnēn

Tev, Putnēn, vēl jāmācas dzīvot,
Jāmācās dziedāt un debešos skriet.
Savās plaukstās vēl sargāju Tevi,
Līdz Tavi spārni spēs droši vēju tvert.

Nāks laiks.
Tev acīs degs cerību liesmas,
Un sirdī būs nemiera gars,
Būs pasaulei atvērti vārti,
Bet zināsi to tikai Tu –
Kurš ceļš būs Tavs.

Tev Putnēn, būs jāmācās piedot,
Tiem vējiem, kas ilgas un sapņus putekļos triec,
Caur sniegiem un svelmi rast ceļu uz mājām,
Un sadzirdēt čukstus, ko dvēsele kliedz,

Nāks laiks,
Tev acīs degs cerību liesmas,
Un sirdī būs nemiera gars,
Būs pasaulei atvērti vārti,
Bet zināsi to tikai Tu –
Kurš ceļš būs Tavs.

Gadu no gada kļūst nopietnāks Putnēna smaids,
Lai sargātu Tevi, jau plaukstas par mazu,
Nāk laiks.

Jau dzirdu 
Kā zvaigžņotās naktīs
Tavi sirdspuksti pārvērsti dziesmā saldskaisli trīs,
Un spārni 
Tevi nes jau bez vēja.
Un saprotu, Putnēn, 
Man nav vairs ko teikt.
Ir laiks.

Tev acīs degs cerību liesmas
Un sirdī ir nemiera gars,
Ir pasaule - atvērti vārti,
Un zini jau to tikai Tu –
Kurš ceļš ir Tavs. 2x