Mēs satikāmies nejauši un diez vai es ļaušu, tev
kādreiz vēl skumt, kopā tiksim uz augšu,
Es pat nenojaušu, kā tas ir par tevi nedomāt, dzīve bez
tevis ir vieta kurā ceru nenonākt., 2x.
Es redzu laimi kad uz tevi skatos, viņš to pazaudēja,
es atradu, un man īsāk sakot nav ne jausmas, kas notiks
tālāk
Uz maniem plauktiem vairs nav kārtības kas bija
agrāk, jo tev pārāk labi sanāk izjaukt visus manus
plānus
Mēs esam tik maz pazīstami, bet tu pierunā uz
visu, kad norauj drānas, maz kā kopīga mums, viena no
lietām ir tā
Ka viens bez otra nevaram un laikam tā
ir vienīgā, bet pretpoli jau pievelkas, tā runā,
nepamanīju pa kuru laiku
Kļuvi tu tik tuvu, vakari
bez tevis truli un šķiet neciešami rīti, starp mums ir
tik daudz pilsētu to nevar izmainīt
Man bija grūti
nemanīt kā tu baidījies ļaut jūtām visu sarežģīt, bet
viss mainījies strauji
Tu jau pazīsti ģimeni manu un
es tavu, neviens nevienam nepieder bet tu vari saukt
mani par savu., Piedz.
Prom no visa mēs varam aizbēgt tālu, viss ko gribu
mainīt tevī ir tavu uzvārdu, tu mani saproti kad
nesaprot citi
Tu vienīgā, kas blakus ir kad man
slikti un lai jau runā cik vēlas, ka esi kārtējā man,
atkal no rīta laužam gultu
Kaut kavējam darbu, mēs
neprotam vairs viens bez otra lidot, bet visam pienāk
beigas un to zinot ir tik dīvaini atkal
Tos trīs
vārdus teikt, tev nevajag greznu dzīvi, dimantus, vai
dārgas kleitas, tu esi mīļa, skaista, gādīga
Man
laikam veicas, mūsu sajūtas nav beigtas vēl un tauriņi
dzīvi, Dieva pirksts ka mūs kopā abus saveda
Rīga
Tāpēc baudīsim kopīgos brīžus , kamēr strīdus
nepazīstam, šī nav pirmā reize kad liekas, ka viss ir
pa īstam
Es negribu neko prognozēt, kamēr līdzi man
nāc, pat ja nelīdzeni ceļi priekšā, bīstami, bez krāsas,
Piedz.
Tu esi viss ko man vajag lai es laimīgs būtu,
un nav pat lietas ko es tevī mainītu un lai kādi vēji ar
ī tālāk pūstu, šī dziesma par mums paliks, tā būs tikai
mūsu!