Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst,
līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst,
un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā,
kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā
Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc,
Pāri upei naktī dzeguzes balss,
Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst,
kāpēc upei pāri vairs netikt mums
Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest,
mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt,
un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā,
kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā
Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es
mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes,
jo varam mēs iet,varam klusu ciest,
jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest
Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst,
līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst,
un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā,
kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā