Un es pieradu būt pieradināts, gluži kā vilks ķēdē
Eņģeļu pasaulē nebija likumu, ja gribēji Tu uz mākoņa
malas sēdēt
Viņa bija kaut kas melnbalts, kurai tik smacīgi dzīvot
uz pasaules
Uz sarkanā paklāja pavadīju viņu - viņa dega kā uguns
un momentā sasala
Es apturēju laiku un gaidīju likteni, citi manā vietā
jau pazuda prom
Tu padarīji mani tik nejūtīgu un tajā pašā brīdī man
pastiepi roku
Es izraku bedri, lai glabātu čūsku, kura visu dzīvi
mani grauza un bendēja
Katrs pa savam to saprot un jūt - slīkstam tik daudz,
bet nemācamies peldēt
Vakara miers un nakts vētra - plēšamies ceļā uz nirvānu
Katram ir kontrole pār iekšējo bērnu, bet Tu vienmēr
biji man pirmā
Es Tev skrēju pakaļ katru minūti, jo labākais vienmēr
ir mugurpusē
Kliedzu, jo sajutu, ka nebiju imūns, tu dari mani
mierīgu, kad Tu klusē
Gājputniem līdzi Tu lidoji bieži - neatkarīgi no laika
logos
Fonā uz apli tā pati dziesma - Tavas acis mani atkal
jau nodod
Tu mani paralizē, kad skaries klāt - es pierodu pie
Tevis kā atkarīgs
Un laikam beidzot es palieku tāds - tāds, kādu Tu mani
saskatīji
Mēs izgājām cauri pa vienam tai ellei - satikāmies tā
kā likteņa saukti
Lai dotos tur kopā un vēlreiz - lai dotos kur izejas nav
Es dauzīju pudeles pret sienu dusmās, jo meklēju kādu,
kas sen jau bija blakām
Visa mana galva tūlīt ņems un uzsprāgs - un paliks pāri
tikai veselais saprāts
Mēs nomirām vienreiz un tagad ir haoss - Tava roka
gluži kā manējā
Katram jānomaldās, lai beigās filmai nonāktu pie savējā
Un es gaidīju momentu - momentu, kurā Tu planētu
griezīsi
Tik ilgi kamēr uz rokām Tevi nesīs tie, kuri agrāk Tevi
ienīda
Melns smaids - Tev acis nemelo
Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu
Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu
Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā (x2)
Tu bradā pa mežu un Tu nejūti robežu - varbūt es
sapņoju, varbūt es klīdu
Degu tik ilgi kamēr viņa mani nodzēsa - tā, ka rīt Tu
mani nepamanīsi
Viņa nogrima dziļi, nogrima jūrā - bezdibenī, kur zelta
nav
Viņa bieži dega kā ugunskurā un palika pāri tikai pelnu
trauks
Es biju stipri niknāks - nekā man likās, jo vilki gāja
man garām bieži
Kad es gāju gulēt zem priežu kokiem - Tu man acu
priekšā te parādies
Un es kailām rokām nogalināšu - to, kas Tev dara te pāri
Mēs esam kā zvēri - tik alkatīgi un mēs nekontrolējam
to prātu
Zobeni mugurā, bet turpinam iet - solījām atdot viens
otram it visu
Alfabēta burti tagad ir lieki - gaisa man nepietiek un
Tu man tici
Ievaino mani, bet nedari mani vāju - neatstāj nomirt uz
zaļajām sūnām
Tur, kur esi Tu - tur ir manas mājas, es pacietu visu
tik ilgi kamēr dūrās
Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju
Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz
saujas
Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju
Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz
saujas
Melns smaids - Tev acis nemelo
Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu
Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu
Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā(x2)