G G
D
Kad vējus uz dusu birztalā,
G
Es vakaros pavadīt eju,
D7
Par acīm, sen meklētām domājot,
G
Pats sapnī sevi ieauklēju.
D
Un zaru altārī tumšajā,
G
Divas sveces drīz plīvo un lokās,
D7
Un ceļos, kā lūgšanā, nokritis,
G
Es sniedzu pēc tām savas rokas.
D
Un brīnišķi tieku tad pārvērtīts -
G
Ne ļauna vairs manī, ne grēka;
D7
Pilns mūžīgas gaismas, bet nevarīgs -
G
Vairs prom no tām aiziet nav spēka;
D
Līdz naktsvējš - skumjš, tumši zils eņģelis -
G
Viņas baltajās rokās ņem klusu
D7
Un krēslaino taku gaismodams,
G
Uz mājām mani vada, uz dusu.
D G D7 G