Viens cilvēks, viena dvēsele, viena dzīves daļa
Ko pielikt, atņemt, nosargāt, ja sirds tik ļoti zaļa
Vien paša meliem noticēt, lai nekliedz sāpe skaļa
Līdz tomēr atrast labāko un negribēt laist vaļā
Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti
Kad kvēlas lūgsnas atbilde ir iet no nakts uz dienu
Cauri tumsas elpai neatlaist vienu gaismas pavedienu
Un sekojot tam attapties, ka sabrukušas sienas
Tad ieraudzīt, ka sanākt var no divām dzīvēm viena
Es nezināju, ka protu just, bet tomēr jūtu ļoti