Vakars tik mierīgs un kluss
Rāmi uz pleca man dus.
Sēžu un domāju es -
Kur gan tu jaunība bēdz?
Prātā nāk sens ziedoņlaiks
Un kādas meitenes vaigs.
Ak vai, cik tas bija skaists,
Bet diemžēl projām jau laists.
Piedz. Mēs tikāmies reiz,
Kad es biju jauns.
Pavisam vēl jauns
Un nepareizs.
Tad ziedēja viss;
Un šis pavasaris
Nu jau ir prom,
Ir pagājis.
Lai arī tikšanās šī
Notiktu mums rudenī.
Nespētu aizmirst es to,
Smaidu vien šo burvīgo.
Piedz. 2X